Ekonomists: Pērn attīstība Rīgā un tās apkārtnē bijusi straujāka par citiem reģioniem

Iespējams, augs nekustamo īpašumu cenas Latvijā

Nekustamais īpašums Igaunijā maksā par 80 %, bet Lietuvā – par 40 % vairāk nekā Latvijā. Taču tuvāko gadu laikā mūsu valstī saglabāsies nekustamo īpašumu cenu pieauguma potenciāls, liecina ekspertu prognozes. Eksperti savās prognozēs balstās uz jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kuri liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī mājokļi Latvijā sadārdzinājās par apmēram 11 procentiem salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn. Savukārt nekustamā īpašuma tirgotāji skeptiski vērtē cenu pieauguma iespējas tuvākajā nākotnē.

Ekonomists: Pērn attīstība Rīgā un tās apkārtnē bijusi straujāka par citiem reģioniem

Pērn attīstība Rīgā un tās apkārtnē bijusi straujāka par citiem reģioniem, un to nosaka ekonomikas struktūra, jo galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports. Runa ir par informācijas tehnoloģijām, finanšu un biznesa pakalpojumiem. Tā šorīt Latvijas Radio atzina Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Šīs nozares attīstoties īpaši strauji un tas ar lielu atrāvienu esot Latvijas lielākais eksports.

Trešdaļa piena, puse siera un vistas gaļas. Vietējie produkti veikalos raisa jautājumus

Trešdaļa Latvijā ražotā piena, aptuveni puse vistas gaļas, mazāk nekā puse vietējo miltu, bet sīpoli – nedaudz vairāk par 50 % – tāds ir vietējo produktu īpatsvars atsevišķos lielākajos veikalu tīklos. Ražotāji ceļ trauksmi, bet tirgotāji oponē – vietējie nevarot vairāk saražot un situāciju ietekmē arī sezonalitāte. Skaidrojam, kādi ir iemesli zemajam vietējo produktu īpatsvaram veikalos un kā to skaidro tirgotāji un ražotāji. "Rimi” veikalos Latvijas izcelsmes svaigās pārtikas ir 70 %, taču atsevišķās kategorijās aina ir atšķirīga. Piemēram, siera, sviesta, margarīna un biezpiena sieriņu kategorijās pašlaik ir nedaudz vairāk par pusi vietējo preču, bet piena kategorijā – tikai trešdaļa. Situāciju raksturo „Rimi Latvia” kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone. „Redzam, ka ir jākooperējas. Esmu dzirdējusi arī no piensaimnieku pārstāvjiem, ka viņi to saprot. Jautājums ir tikai darīšanā. Tajā pašā laikā arī UHT vai augstā temperatūrā ai piens beidzot kādam Baltijā, tieši Latvijā jāsāk ražot, lai varētu nodrošināt, jo kādreiz tas tika ražots [Latvijā].” Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks gan nepiekrīt mazumtirgotāja argumentiem. Viņš saka – tas ir attieksmes jautājums: „Tā visa retorika, ka ir jākooperējas jeb vēl kaut kas jādara, ir mazliet populistiska, jo pēc būtības viss ir atkarīgs no tā, kāda ir mazumtirgotāja attieksme pret vietējo ražotāju. Nav noslēpums, ko Konkurences padome jau ir konstatējusi ilgstoši, ka tieši importētam pienam uzcenojums tiek piemērots zemāks nekā vietējam. Šādā veidā rīkojoties jau ir skaidrs, ka tā bumba jeb akmens, kas tiek velts piena pārstrādātāju pusē neiztur nekādu kritiku. Pašā sākumā ir tas, vai vēlme strādāt ar Latvijas uzņēmumiem.” Mazumtirgotāja „Maxima Latvija” pārstāve Liene Dupate-Ugule saka – vietējo produktu īpatsvaru ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, sezonalitāte, īpaši dārzeņu segmentā, kur vietējā piedāvājuma apjoms ārpus ražas sezonas ir ierobežotāks. Otrkārt, piegāžu nepārtrauktība un apjomi – lai nodrošinātu stabilu produktu pieejamību visā veikalu tīklā, nepieciešamas konsekventas un pietiekamas piegādes. Treškārt, cenu konkurētspēja, kas ir būtisks faktors klientu izvēlē – mūsu uzdevums ir līdzsvarot atbalstu vietējiem ražotājiem ar iespējami zemām cenām klientiem. Ražotāji cer uz PVN samazināšanu, kas varētu ieviest korekcijas tirgū.

Kādus nodokļus ļaudis maksāja senāk un vai to darīja labprātīgi?

Viens tos uzskata par teju vai lāstu, kas tikpat neizbēgams kā nāve, citi - par pilsoņa pienākumu, taču skaidrs ir viens – oriģinālu veidu kā iekasēt no iedzīvotājiem naudu vēsturē ir bijis ne mazums. Naudā, graudā, darbā – veidi, kā iekasēt no iedzīvotājiem nodevas, ir bijuši dažādi, laikmeta prasībām raksturīgi un dažkārt visai savdabīgi. Kādus nodokļus ļaudis maksāja senāk un vai to darīja labprātīgi? Raidīujumā Zināmais nezināmajā sarunājas vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.   Zinātnes ziņas par to, ka pārsteidzošs atklājums Ugandā radījis raizes vietējiem biologiem – tur šimpanzes uzsākušas karu savā starpā. Gan cilvēku, gan citu dzīvnieku sugu starpā ir novērojami konflikti, taču arī tad pētījumos var atklāties pārsteidzoši fakti. Ugandā, Kibales Nacionālajā parkā, pēdējos trīsdesmit gadus īstenots Ngogo šimpanžu projekts, novērojot lielu savvaļas šimpanžu grupu ar vairāk nekā 200 īpatņiem. 2015. gadā pētnieku komanda šajā šimpanžu barā ievērojusi polarizāciju, laikā līdz 2018. gadam barā parādījušās divas atšķirīgas grupas, bet nākamo septiņu gadu laikā vienas grupas locekļi veikuši 24 uzbrukumus otrai grupai, nogalinot vismaz septiņus pieaugušus tēviņus un 17 mazuļus. Pētījuma rezultāti nesen publicēti žurnālā “Science”, un tajā abas grupas apzīmētas kā Rietumu un Centrālā, atbilstoši to teritorijai nacionālajā parkā. Cīņa par teritoriju, slimības un vēl citi iemesli var novest pie tik krasas bara sadalīšanās, un par to sarunar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvi Māri Lielkalnu.

Krustpunktā: Kāds Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums būtu pieņemams pašvaldībām?

Andra Kulberga valdība apņēmusies izstrādāt jaunu ar vietvarām saskaņotu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Kādi varētu būt iespējamie risinājumi, kas būtu pieņemami pašvaldībām ar ļoti dažādām interesēm – par to diskusija Krustpunktā. Analizē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Ainārs Mežulis un Saeimas deputāts, bijušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Sazināmies ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu. Vietējo pašvaldību ienākumu bāze, šķiet, ir bijis jautājums, kas ir viens no visbiežāk pieminētajiem Latvijas Radio studijā ikreiz, kad runājam par vietvaru darbu. Par to ir sūdzējies praktiski ikviens un droši vien arī sūdzēsies turpmāk, jo naudas vienmēr ir par maz. Bet sūdzības daudzu gadu garumā par to, kā līdzekļi starp dažādām pašvaldībām tiek sadalīti, nešķiet bez pamata. Ne velti pēdējās valdības kā vienu no uzdevumiem ir minējušas tieši esošās pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas reformu. Tajā pašā laikā līdz konkrētam rezultātam tā arī nav nonākts. Varētu teikt, ka arī tāpēc, ka temats nav interesantākais vēlētājiem. Tomēr tas ir būtiski svarīgi. Jaunā valdība ir atkārtoti deklarējusi, ka tā beidzot esošo sistēmu reformēs. Ja reiz šīs apņemšanās ir tik liela, tad gribas saprast, ko tad mēs varētu sagaidīt tuvāko mēnešu laikā?