Sākusies gaileņu sezona. Lāči sēņotājus nebiedē

Sākusies gaileņu sezona. Lāči sēņotājus nebiedē

Gaileņu sezona ir atklāta. Tirgos jau ir pieejamas pirmās meža veltes un piedāvājums arvien pieaug. Sēņotāji saka – šogad gaileņu nav tik daudz kā pērn. Arī cenas pakāpeniski samazinās. Gaileņu uzpircēji sezonu sola uzsākt nākamnedēļ.

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste

Vēlēšanu gadi bieži mēdz būt izaicinoši valsts budžetam, bet šoreiz vismaz varai tuvāk esošās partijas ar naudietilpīgiem solījumiem īpaši nebārstās. Tiesa, jau samazinātais PVN pamatproduktiem attiecas gan uz šā gada, gan nākamo budžetu. Šogad līdzās nepieciešamajiem ieguldījumiem aizsardzībā, papildus slogu ekonomikai un ikvienam iedzīvotājam uzlika karadarbība Irānā ar sekojošo degvielas cenu lēcienu. Kas notiek mūsu ekonomikā un ko nevajadzētu piemirst par spīti vēlēšanu kaislībām, par to saruna Krustpunktā ar Latvijas Bankas ekonomistu, Monetārās politikās pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti.

Eksports nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija

Sabiedrībā pastāv mīts, ka eksports ir piemērots tikai lielajiem uzņēmumiem un ražotnēm. Bet mūsdienu digitālajā pasaulē globālo tirgu var iekarot pat mājas pagrabā vai radošā darbnīcā dzimis hobijs. Par eksporta iespējām raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas keramiķe un zīmola "MUHAMORS"/ "Amanita Pottery" radītāja Dace Pavliņa, Latvijas Mobilā telefona Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis un uzņēmuma "MAD AND SPRING" pārstāve Madara Spriņģe. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču un pakalpojumu eksports veido būtiskāko Latvijas saimnieciskās darbības daļu - 65 procenti no IKP.  Bet šo lielo apjomu nodrošina vien seši procenti Latvijas uzņēmumu. Kā kvantitatīvi palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu?

Latvijā tūkstošiem privātmāju gadiem paliek būvdarbu stadijā un nav nodotas ekspluatācijā

Latvijā tūkstošiem privātmāju joprojām nav nodotas ekspluatācijā. Lai gan šādās ēkās dzīvot nedrīkst, realitātē daļā no tām cilvēki dzīvo gadiem. Nereti būvniecības process iestrēdzis dokumentos, pārbūvēs un nesakārtotos projektos. Ekonomikas ministrijas dati rāda, ka no 2020. līdz 2025. gadam akceptēja teju 15 tūkstošus jaunu privātmāju būvniecības lietu, bet ekspluatācijā no tām nodota vien aptuveni trešdaļa. Kāpēc mājas gadiem paliek būvdarbu stadijā, un cik dārgi var izmaksāt dokumentu sakārtošana?

Latvijas dalības turpināšanai Eiropas kosmosa aģentūrā nepieciešami 12 miljoni eiro

Lai Latvija arī turpmākos divus gados varētu būt pilnvērtīga Eiropas kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts, no valsts budžeta nepieciešami 12 miljoni eiro. Kaut tēriņi izklausās lieli, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī pētniecības un industrijas pārstāvji uzsver, ka atdeve no šī ieguldījuma ir liela, tāpēc finansējums dalībai kosmosa aģentūrā jāatrod.  Eiropas Kosmosa aģentūrā Latvija iekļāvusies jau pirms sešiem gadiem. Kaut iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības”, atvadoties no amata, palepojās ar savu ieguldījumu kosmosa attīstībā, daudzgadu budžeta plānā turpmākajiem gadiem nav ietverts finansējums dalībai kosmosa aģentūrā. Informatīvajā ziņojumā par Latvijas kosmosa nozares attīstību, ko Izglītības un zinātnes ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā, norādīts uz nepieciešamību dalībai vajadzīgos miljonus tomēr rast. Ministrija piedāvā šim mērķim novirzīt aptuveni 9 miljonus eiro no vairākām Eiropas struktūrfondu programmām, kā arī valsts finansējuma zinātnei. Taču vēl trīs miljoni eiro jārod no citiem avotiem.