Tūrisma pērle – Odzienas muiža. Izrāda saimniece Nora Krasovska

Tūrisma pērle – Odzienas muiža. Izrāda saimniece Nora Krasovska

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Aizkraukles novada Odzienas muižā pie muižas saimnieces Noras Krasovskas, kas šogad saņēma Aizkraukles novada uzņēmēju balvu nominācijā "Tūrisma pērle". Noras vīrs Alvis Odzienas pili nopirka 2008. gadā un tagad ģimenei pieder jau astoņas muižas ēkas. 12 gadus muižas saimniece ir Nora Krasovska un kopā ar viņu apskatām gan Odzienas pili ar savdabīgo tornīti, gan pilnībā atjaunoto Krogusmāju, kur atrodas ēdamzāle un istabiņas viesiem. Tur ikvienu sagaida vēl kāds muižas pastāvīgais iemītnieks – strīpains kaķis, kam dots vārds Barons. Ielūkojamies arī klētī un bijušajā alus brūzī, kur šobrīd top SPA, kā arī dodamies uz padomju laikā celtajām mehāniskajām darbnīcām, kur tagad var apskatīt pagājušā gadsimta auto un tehnikas kolekciju.

Jaunu auto tirgus stagnē, gada otrajā pusē prognozē strauju uzrāvienu

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur gada ievadā nedaudz samazinājies jaunu auto tirgus. Kādas ir tirgus tendences, kādi iemesli kritumam un kādas prognozes gada otrajai daļai? Eiropas autoražotāju asociācija, kas apvieno faktiski visus mūsu pasaules daļā strādājošos autoražotājus, nesen publicēja datus par jaunu auto tirgu Eiropā, kas liecina, ka Latvija ir viena no deviņām valstīm Eiropā, kur samazinājies jaunu auto tirgus. Samazinājums ir pāris procentpunktu apmērā, un viņu dati ir par posmu no janvāra līdz maijam, savukārt Latvijas Auto asociācijas dati par visu pirmo pusgadu rāda, ka tirgus saglabājies aptuveni pagājušā gada līmenī. Līzinga pakalpojumu sniedzēji gan norāda, ka praksē redzams mazāks finansēšanas pieteikumu skaits. Stāsta Swedbankas auto līzinga vadītājs Sergejs Romaņuks.

Krustpunktā VIP intervija: "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Krustpunktā VIP intervija: akciju sabiedrības "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņu iztaujājam kopā ar žurnālistiem. Jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāliste Inese Helmane.

Eiropas Savienība un Ķīna cenšas novērst jaunu tirdzniecības karu

Eiropas Savienība (ES) vēlas vienlīdzīgākas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, kuras eksports uz bloku daudzkārt pārsniedz ES eksportu uz Ķīnu. Brisele joprojām ir atvērta dialogam ar Pekinu, lai izvairītos no jauna tirdzniecības kara. Tomēr ES dalībvalstu vidū ir atbalsts Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas vēlmei ieņemt stingrāku nostāju attiecībā pret Ķīnu. Ķīna ir viens no nozīmīgākajiem ES tirdzniecības partneriem. 2025. gadā ES uz Ķīnu eksportēja preces gandrīz 200 miljardu eiro vērtībā. Tikmēr Ķīna blokam pārdeva savus ražojumus 559 miljardu eiro vērtībā. Tas nozīmē, ka ES tirdzniecības deficīts ar Ķīnu sasniedza aptuveni 360 miljardus eiro. Jau gadiem ES tirgu pārpludina lēti Ķīnas produkti, piemēram, akumulatori, elektroautomobiļi un saules paneļi, kuru ražošanai Ķīnas valdība piešķir dāsnas subsīdijas. Šogad aprīlī gandrīz katra desmitā ES pārdotā jaunā automašīna bija ražota Ķīnā. Tikmēr Ķīna liek dažādus šķēršļus ES ražojumu nonākšanai savā tirgū. Šajā situācijā bloka ražotāji pamatoti sūdzas par nevienlīdzīgu konkurenci ar Ķīnas uzņēmumiem. Lai mēģinātu samazināt tirdzniecības deficītu ar Ķīnu, EK ir ierosinājusi stiprināt ES tirdzniecības aizsardzības pasākumus, piemēram, dot priekšroku vietējiem uzņēmumiem publiskajos iepirkumos un izslēgt no stratēģiskajiem telekomunikāciju tīkliem tādus Ķīnas tehnoloģiju milžus kā „Huawei“. Ķīna uz to reaģēja, piedraudot veikt atbildes pasākumus. Lai censtos mazināt saspīlējumu, šonedēļ Briselē tikās ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs un Ķīnas tirdzniecības ministrs Vans Veņtao. ES un Ķīna vienojās palaist Tirdzniecības un investīciju konsultāciju mehānismu, kura ietvaros notiks konsultācijas par tirdzniecības un investīciju līdzsvarošanu, eksporta kontroli, intelektuālā īpašuma tiesībām un Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformu. Šefčovičs cer, ka Briseles un Pekinas dialogs nesīs „taustāmus rezultātus” līdz viņa vizītei Ķīnā oktobrī. Ķīna ir paziņojusi, ka būtu gatava palielināt preču importu no ES, taču tādā gadījumā Pekina vēlas, lai bloks atvieglotu eksporta kontroli augsto tehnoloģiju produktiem.

Zemāka PVN likme radīs iztrūkumu valsts budžetā. Kā to kompensēt?

1. jūlijā pamata pārtikas produktiem ievieš samazināto 12 % PVN likmi. To piemēro četrām pamatproduktu grupām jeb tiem produktiem, ko iedzīvotāji iegādājas visbiežāk – visa veida maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Kā šīs likmes samazināšana ietekmēs valsts budžetu, ražotājus un pircējus? Skaidrojam ierakstā.