Krustpunktā izvaicājam VARAM vadītāju Edgaru Tavaru

Krustpunktā: Dārgie IT iepirkumi: ko dara valdība jomas sakārtošanai

Premjers ir pagarinājis jau iepriekš noteikto moratoriju lielo un dārgo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumiem, sākotnēji paredzētajā laikā – 30 dienās nav bijis iespējams visu izvērtēt. Ierobežojums attiecas uz iepirkumiem virs 140 tūkstošiem eiro. Ko tas praksē nozīmē un ko galu galā tiek mēģināts paveikt, par to spriežam Krustpunktā. Skaidro un analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītāja Signe Bāliņa un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols.

Upeņu eksportam rekordvērtība. Kur audzētāji saredz citu ogu potenciālu?

Ogu eksports pieaug – pēdējos gados upeņu eksports sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju. Arī saldētu melleņu realizācija ārvalstu tirgos palielinās. Tomēr daļa audzētāju saka – vispirms jānodrošina vietējais tirgus un tikai tad var sākt domāt par eksportu. Kādas ogas eksportējam visvairāk, kur audzētāji redz potenciālu un kas traucē attīstību? Saldētu upeņu eksporta kopvērtība pērn pārsniedza 860 tūkstošus eiro un tas ir vēsturiski lielākais rādītājs. Lielākās eksporta valstis – Nīderlande, Austrija, Vācija un Itālija. Andris Krogzems, kurš saimnieko Viļķenes pagastā un audzē upenes bioloģiski ap 80 hektāru platībā, saka – šai kultūrai ir liels potenciāls. Lielākā daļa izaudzētā tiek realizēta ārvalstīs, vietējā tirgū paliek pavisam maza daļa. Faktiski pārstrādes uzņēmumi iepērk mazāk par vienu procentu no izaudzētā. Galvenokārt upenes domātas pārstrādei. Taču pēdējo gadu klimatiskie apstākļi atstāj ietekmi arī uz šā gada ražu un ietekmēs eksporta apjomu. Arī citviet laikapstākļi šai kultūrai radījuši lielas problēmas. Viens nav karotājs – ap 40 ogu audzētāji apvienojušies kooperatīvā „Bio Berries Latvia”, kas dod lielākas iespējas eksportā. „Krogzeme” gadā arī izaudzē ap pusmiljonu upeņu stādu, kas visi tiek iedēstīti tepat, Latvijā. Lai apvienotu augļkopjus un nodrošinātu lielāku tirgus spēku, izveidots lauksaimnieku kooperatīvs „Vidzemes BIO āboli un ogas”. Tā valdes priekšsēdētāja, bioloģiskās saimniecības „Dabas gardumi” saimniece Ieva Spriža domā, ka vispirms vietējais tirgus jānodrošina ar pašmāju ogām un augļiem un tikai tad var sākt domāt par eksportu.

Tūristu skaitu Rīgā šogad prognozē lielāku; nozare kritizē valsts tūrisma attīstību

Gada sākumā Rīgā tūristu bija mazāk, bet gada laikā – pat par 100 tūkstošiem vairāk viesu nekā pērn. Tādas prognozes ir Rīgas pašvaldībai, kas šogad tūrisma nodevā cer iekasēt par nepilniem 250 tūkstošiem eiro vairāk. Tiesa, viesnīcnieku un restorānu asociācijā uzskata, ka ne viss ir tik rožaini. Savukārt no tūrisma aģentiem un operatoriem izskan pat skarba kritika.

Kaspars Gorkšs: Nepieciešams redzējums, kādu vēlamies darbaspēka piesaistes mehānismu

Jaunās valdības dialogs ar uzņēmējiem sākotnēji bijis ļoti aktīvs, un darba devēji saprot, ka šai valdībai nav atlicis daudz laika strādāt, taču cer uz politisko gribu ieviest valsts budžeta taupības pasākumus nākamajam gadam. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs. Uzņēmēji cerot uz vismaz piecu procentu samazinājumu budžeta izdevumos. Savukārt pašiem darba devējiem galvenā problēma pašlaik ir darbaspēka trūkums, teica Gorkšs. "Darba tirgus šobrīd ir karsts, darbinieku trūkst, tie ir nepieciešami. Diskusijas tonis vai veids, kā mēs runājam par darbaspēku kopumā, atstāj atskaņas arī starptautiskā vidē. Bet pirmām kārtām mums ir jārūpējas par valsts drošību, un šeit Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem un uzņēmēju pārstāvjiem viedoklis sakrīt. Bet ir nepieciešams skaidrs redzējums, kādus mēs vēlamies darbaspēka piesaistes mehānismus," norāda Gorkšs. Valsts nākamā gada budžets un darbaspēka pieejamība lauksaimniecības darbiem un citās nozarēs būs galvenie temati, ko darba devēji šodien pārrunās ar Valsts prezidentu.

Latvijā turpinās lieljaudas bateriju infrastruktūras attīstība

Lieljaudas akumulatoru sistēmas jeb BESS Latvijā kļūst par vienu no nozīmīgajiem valsts enerģētikas elementiem. Pēc Baltijas valstu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu baterijas nodrošina tīkla stabilitāti, bet līdz ar saules un vēja enerģijas attīstību tās ļauj uzkrāt saražoto elektroenerģiju un izmantot to brīžos, kad pieprasījums ir lielāks. Lai gan Latvijā šobrīd uzstādīto uzkrātuvju jauda ir ap 200 megavatiem, enerģētikas stratēģija paredz to būtisku pieaugumu nākamajās desmitgadēs.  Lieljaudas akumulatoru sistēmas, uzkrātuves, BESS jeb vienkārši „baterijas” Baltijas valstīm un Latvijai ir relatīvi jauna tehnoloģija. Tomēr divu gadu laikā kopš Baltijas valstu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu, kā arī līdz ar saules un vēja enerģijas ražošanas attīstību uzkrātuves kļuvušas par Latvijas enerģētikas stratēģijas nozīmīgu daļu. Pirmie lieljaudas bateriju projekti sāka darboties vēl 2024. gada beigās, bet šobrīd Latvijā esošo uzkrātuvju kopējā jauda ir ap 200 mW. Tā ir tikai sākuma stadija, uzsver Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Rozentāle. Enerģētikas stratēģija paredz, ka līdz 2050. gadam kopējai uzkrātuvju jaudai vajadzētu sasniegtu 1500 mW.