Krustpunktā izvaicājam VARAM vadītāju Edgaru Tavaru

Jaunu auto tirgus stagnē, gada otrajā pusē prognozē strauju uzrāvienu

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur gada ievadā nedaudz samazinājies jaunu auto tirgus. Kādas ir tirgus tendences, kādi iemesli kritumam un kādas prognozes gada otrajai daļai? Eiropas autoražotāju asociācija, kas apvieno faktiski visus mūsu pasaules daļā strādājošos autoražotājus, nesen publicēja datus par jaunu auto tirgu Eiropā, kas liecina, ka Latvija ir viena no deviņām valstīm Eiropā, kur samazinājies jaunu auto tirgus. Samazinājums ir pāris procentpunktu apmērā, un viņu dati ir par posmu no janvāra līdz maijam, savukārt Latvijas Auto asociācijas dati par visu pirmo pusgadu rāda, ka tirgus saglabājies aptuveni pagājušā gada līmenī. Līzinga pakalpojumu sniedzēji gan norāda, ka praksē redzams mazāks finansēšanas pieteikumu skaits. Stāsta Swedbankas auto līzinga vadītājs Sergejs Romaņuks.

Krustpunktā VIP intervija: "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Krustpunktā VIP intervija: akciju sabiedrības "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņu iztaujājam kopā ar žurnālistiem. Jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāliste Inese Helmane.

Eiropas Savienība un Ķīna cenšas novērst jaunu tirdzniecības karu

Eiropas Savienība (ES) vēlas vienlīdzīgākas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, kuras eksports uz bloku daudzkārt pārsniedz ES eksportu uz Ķīnu. Brisele joprojām ir atvērta dialogam ar Pekinu, lai izvairītos no jauna tirdzniecības kara. Tomēr ES dalībvalstu vidū ir atbalsts Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas vēlmei ieņemt stingrāku nostāju attiecībā pret Ķīnu. Ķīna ir viens no nozīmīgākajiem ES tirdzniecības partneriem. 2025. gadā ES uz Ķīnu eksportēja preces gandrīz 200 miljardu eiro vērtībā. Tikmēr Ķīna blokam pārdeva savus ražojumus 559 miljardu eiro vērtībā. Tas nozīmē, ka ES tirdzniecības deficīts ar Ķīnu sasniedza aptuveni 360 miljardus eiro. Jau gadiem ES tirgu pārpludina lēti Ķīnas produkti, piemēram, akumulatori, elektroautomobiļi un saules paneļi, kuru ražošanai Ķīnas valdība piešķir dāsnas subsīdijas. Šogad aprīlī gandrīz katra desmitā ES pārdotā jaunā automašīna bija ražota Ķīnā. Tikmēr Ķīna liek dažādus šķēršļus ES ražojumu nonākšanai savā tirgū. Šajā situācijā bloka ražotāji pamatoti sūdzas par nevienlīdzīgu konkurenci ar Ķīnas uzņēmumiem. Lai mēģinātu samazināt tirdzniecības deficītu ar Ķīnu, EK ir ierosinājusi stiprināt ES tirdzniecības aizsardzības pasākumus, piemēram, dot priekšroku vietējiem uzņēmumiem publiskajos iepirkumos un izslēgt no stratēģiskajiem telekomunikāciju tīkliem tādus Ķīnas tehnoloģiju milžus kā „Huawei“. Ķīna uz to reaģēja, piedraudot veikt atbildes pasākumus. Lai censtos mazināt saspīlējumu, šonedēļ Briselē tikās ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs un Ķīnas tirdzniecības ministrs Vans Veņtao. ES un Ķīna vienojās palaist Tirdzniecības un investīciju konsultāciju mehānismu, kura ietvaros notiks konsultācijas par tirdzniecības un investīciju līdzsvarošanu, eksporta kontroli, intelektuālā īpašuma tiesībām un Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformu. Šefčovičs cer, ka Briseles un Pekinas dialogs nesīs „taustāmus rezultātus” līdz viņa vizītei Ķīnā oktobrī. Ķīna ir paziņojusi, ka būtu gatava palielināt preču importu no ES, taču tādā gadījumā Pekina vēlas, lai bloks atvieglotu eksporta kontroli augsto tehnoloģiju produktiem.

Zemāka PVN likme radīs iztrūkumu valsts budžetā. Kā to kompensēt?

1. jūlijā pamata pārtikas produktiem ievieš samazināto 12 % PVN likmi. To piemēro četrām pamatproduktu grupām jeb tiem produktiem, ko iedzīvotāji iegādājas visbiežāk – visa veida maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Kā šīs likmes samazināšana ietekmēs valsts budžetu, ražotājus un pircējus? Skaidrojam ierakstā.

"Rail Baltica" dilemma: zaudēt laiku vai naudu?

Zaudēt laiku vai zaudēt naudu – tā ir viena no dilemmām „Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa līnijas celtniecības procesā, kas šobrīd stāv valdības priekšā. Piedāvātais dizains ir pārāk dārgs, bet pārprojektēšana, lai ietaupītu naudu, liek zaudēt laiku. Tāpat ir skaidrs, ka visu naudu dzelzceļa līnijas pabeigšanai no Eiropas Savienības fondiem neizdosies iegūt. Līdz ar to kopuzņēmuma „RB Rail” vadība uzskata, ka Baltijas valstu valdības jau tagad varētu pieņemt lēmumu par vismaz daļēju papildfinansējuma piešķiršanu, jo tāds tik un tā būs vajadzīgs. Ātrgaitas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” projekts no dažādiem avotiem ir saņēmis aptuveni piecus miljardus eiro. Bet pašreizējās aplēses liecina, ka pirmās kārtas pabeigšanai būtu nepieciešami 15 miljardi eiro. Līdz ar to, šobrīd Baltijas valstīm trūkst ap 10 miljardiem eiro. Turklāt ar šo problēmu satopas ne tikai Latvija. Arī Lietuvai un Igaunijai nav naudas visas pirmās kārtas pabeigšanai. Lielāko daļu no trūkstošajiem 10 miljardiem eiro Baltijas valstis cer saņemt no nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. Taču neoficiālās sarunās izskan arī bažas, ka daudz ietaupīt varētu arī nesanākt, jo inflācijas dēļ pat pārprojektētais risinājums nebūs lētāks par šobrīd piedāvāto, bet laiks tiks zaudēts. Iespējams, tādēļ Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs no Apvienotā Saraksta pēc jūnija vidū Briselē notikušās tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, sacīja, ka Baltijas valstīm nevajadzētu par katru cenu mēģināt uzbūvēt „Rail Batlica” līdz 2030. gadam. Viņaprāt, jebkāda termiņa nospraušana dzelzceļa līnijas pabeigšanai rada papildu stresu un var sadārdzināt izmaksas.