Krustpunktā: Kompensācijas tiem, kuru īpašumi cietuši no militārās darbības. Kā to īstenos

Krustpunktā izvaicājam VARAM vadītāju Edgars Tavaru

Krustpunktā iepazīstam jaunas valdības ministrus. Izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītāju Edgars Tavaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.

Māris Kučinskis: Lieku tēriņu nedrīkstēs būt, katri izdevumi būs jāpamato

Finanšu ministrijas darba atslēgas vārds turpmāk būs efektivitāte, lieku tēriņu nedrīkstēs būt, bet katri izdevumi būs jāpamato. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja jaunais finanšu ministrs Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta. Viņš uzsvēra, ka no jūlija ir paredzēts mazināt valsts budžeta izdevumus, tomēr tas nenotikšot uz sabiedrībai sniegto pakalpojumu rēķina.

Krustpunktā: Kompensācijas tiem, kuru īpašumi cietuši no militārās darbības. Kā to īstenos

Krievijas uzsāktais karš arvien biežāk rada apdraudējumu arī kaimiņvalstīs. Jaunā valdības koalīcija ir apņēmusies izstrādāt kompensācijas mehānismu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuru īpašumi cietuši no militārās darbības. Kā tas tiks īstenots? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskajā augstskolas lektors, advokāts Lauris Liepa, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis. Raidījums Krustpunktā reizēm ir kā tāds termometrs, kas dažādās krīzēs uzrāda trauksmes temperatūru sabiedrībā, droši vien primāri pateicoties Brīvajam mikrofonam, bet ne tikai. Mēs to labi jutām migrācijas krīzes laikā, Covid pandēmija un arī tagad, Krievijas uzsāktā kara laikā trauksme pieaug un arvien biežāk ieskanas bailes ne tikai par dzīvību vai drošību, bet arī par iespēju visu pazaudēt, palikt bez iztikas līdzekļiem. Tas karā Ukrainā daudziem ir kļuvis par neizbēgama realitāti. Mēs redzam briesmīgo uzlidojumu sekas tur, un savstarpējās kaujās šis tas arī nonāk Latvijas gaisa telpā pēdējā laikā. Kara pie mums nav. Bet tieši tāpēc ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kas tagad cieš no kara blaknēm. Tā ir ierakstīts jaunās valdības izstrādātajā deklarācijā. Valdība lēmumu pieņemšot tuvākā mēneša laikā. Tikmēr finanšu ministrs vakar sacīja, ka ir pret jauno mehānismu. Viņš iebilst, jo arī tagad visu varot kompensēt. Kāda ir esošā normatīvā bāze, kādi aspekti būtu jāņem vērā, lemjot par šo jautājumu?

Gundars Bērziņš: Latvijas ekonomika atkopjas, ir izaugsme, taču tā ir pārāk lēna

Latvijas ekonomika atkopjas, ir izaugsme, taču tā ir pārāk lēna, lai mēs varētu teikt, ka esam uz pilnīgi pareizā ceļa. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, skaidrojot viņa augstskolā veiktā jaunākā "Ekonomikas barometra" pētījuma rezultātus. Tas atklāj divu procentu ekonomikas pieaugumu, kas, pēc Bērziņa teiktā, ir minimālais, lai varētu teikt, ka ekonomika aug. -- Šobrīd mūsu ekonomikas īstermiņa attīstības prognozes nav spīdošas. Tā savukārt secina Latvijas Universitātes domnīcas "LV PEAK" direktore, profesore Inna Šteinbuka, pirms šodien domnīca iepazīstinās ar Ekonomikas barometra pētījumu par tuvāko nākotni Latvijas ekonomiskajai attīstībai.

Vai alkohola tirdzniecības ierobežojumi mainījuši iedzīvotāju paradumus?

Augustā būs gads, kopš stājās spēkā alkohola tirdzniecības ierobežojumi – gan samazināts grādīgo dzērienu tirgošanas laiks, gan ierobežotas reklāmas. Kā tas ir mainījis iedzīvotāju paradumus, vai cilvēki alkoholu lieto mazāk un ko saka atbildīgās iestādes? Pēc OECD 2024. gada datiem Latvija ir otrajā vietā aiz Portugāles ar lielāko alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju - 11,7 litri. Alkohola tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi stājās spēkā pērn augustā pēc garām un plašām diskusijām. Gan tirgotāji, gan ražotāji tiem cēla iebildumus. Ko rāda dati, vai ir samazinājies patēriņam nodotā alkohola apjoms, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance. Kopumā pirmajos trijos mēnešos patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjoms sarucis par nepilniem 5 %. Runājot par alu, samazinājums bijis būtisks. Borance gan saka, ka alkohola patēriņa izmaiņas nevar vērtēt tikai ar darba laika ierobežojumiem, bet jāskatās plašāk. Veselības ministrijā stāsta, ka pagaidām vēl nav precīzu datu par ierobežojumu ietekmi uz patēriņu. Bet kopējais patēriņa kritums bija vērojams jau pērn, stāsta ministrijas atkarību profilakses nodaļas vadītāja vietniece Sanita Lazdiņa. Lielveikalos novērots, ka jaunieši vairāk izvēlas bezalkoholiskos dzērienus. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs gan pilnībā nepiekrīt iepriekš teiktajam un noraida apgalvojumus, ka tirdzniecības ierobežojumu dēļ cilvēki sākuši dzert mazāk. Veselības ministrijai līdz 31. oktobrim Saeimā jāiesniedz plašāks situācijas izvērtējums. Savukārt Rudenī plānots plašāks pētījums, kāda veida alkoholiskos dzērienus cilvēki izvēlas un tad arī varēs runāt detalizētāk par ierobežojumu ietekmi.