Ekonomikas podkāsts
Lieljaudas akumulatoru sistēmas jeb BESS Latvijā kļūst par vienu no nozīmīgajiem valsts enerģētikas elementiem. Pēc Baltijas valstu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu baterijas nodrošina tīkla stabilitāti, bet līdz ar saules un vēja enerģijas attīstību tās ļauj uzkrāt saražoto elektroenerģiju un izmantot to brīžos, kad pieprasījums ir lielāks. Lai gan Latvijā šobrīd uzstādīto uzkrātuvju jauda ir ap 200 megavatiem, enerģētikas stratēģija paredz to būtisku pieaugumu nākamajās desmitgadēs. Lieljaudas akumulatoru sistēmas, uzkrātuves, BESS jeb vienkārši „baterijas” Baltijas valstīm un Latvijai ir relatīvi jauna tehnoloģija. Tomēr divu gadu laikā kopš Baltijas valstu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu, kā arī līdz ar saules un vēja enerģijas ražošanas attīstību uzkrātuves kļuvušas par Latvijas enerģētikas stratēģijas nozīmīgu daļu. Pirmie lieljaudas bateriju projekti sāka darboties vēl 2024. gada beigās, bet šobrīd Latvijā esošo uzkrātuvju kopējā jauda ir ap 200 mW. Tā ir tikai sākuma stadija, uzsver Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Rozentāle. Enerģētikas stratēģija paredz, ka līdz 2050. gadam kopējai uzkrātuvju jaudai vajadzētu sasniegtu 1500 mW.
500 Episoder
Kommentarer
0Vær den første til å kommentere
Registrer deg nå og bli medlem av Ekonomikas podkāsts sitt community!