Krustpunktā: Kā valdība iecerējusi realizēt "Rail Baltica" projektu?

Valdībai būs jāmeklē jauni veidi budžeta izdevumu mazināšanai

Pieaugošie aizsardzības izdevumi, jau uzņemtās saistības un ierobežotās iespējas palielināt ieņēmumus liek arvien skaļāk runāt par mūsu valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Kur meklēt ietaupījumus un cik reāli tas ir? Par to šodien, 10. jūnijā, sprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Finanšu ministrija uzsver, ka vieglākie ietaupījumi jau lielā mērā ir atrasti, tāpēc turpmāk būs jālemj par plašākām politikas prioritātēm. Savukārt nozaru pārstāvji aicina valdību rīkoties izlēmīgāk un noteikt konkrētus mērķus izdevumu samazināšanai.

Pētījums: Bez pārmaiņām nākotnes pensijas kļūs mazākas

Stiprināt, saglabāt esošo kursu vai vājināt. Pēc ekspertu domām šo trīs izvēļu priekšā ir Latvijas pensiju sistēma. Rīgas Biznesa skolas Baltijas finanšu centra pētījumā secināts, ka tuvākajos gados pieņemtie lēmumi noteiks, cik lielas pensijas saņems nākamās paaudzes. Pētnieki gan brīdina, ka bez pārmaiņām pensijas nākotnē kļūs arvien mazākas attiecībā pret darbā gūto atalgojumu, bet pensiju uzkrājumu sistēmas vājināšana var pasliktināt iedzīvotāju finansiālo drošību vecumdienās. Pētījums šodien, 9. jūnijā, prezentēts Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Latvijas pensiju sistēmas pamatā ir pensiju pirmais un otrais līmenis, kas kopā veido iemaksas aptuveni 20 % apmērā no ienākumiem. Tam papildu ir pensiju trešais līmenis, kurā iedzīvotāji pēc savas izvēles var veikt iemaksas, lai palielinātu savu pensijas apjomu. Baltijas Finanšu centra pētījums liecina, ka, lai arī Latvijas pensiju sistēma ir finansiāli ilgtspējīga, tā daudziem senioriem nenodrošina pietiekamus ienākumus. Baltijas Finanšu centra vecākais pētnieks, ekonomists Edgars Voļskis sēdē uzsvēra, ka Latvijas pensiju sistēma jau pirms 30 gadiem veidota tā, lai spētu darboties gan samazinoties iedzīvotājiem, gan novecojot sabiedrībai. Viņaprāt, galvenais jautājums nav par to, vai pensijas nākotnē būs, bet gan par to apmēru, tāpēc būtiska nozīme ir arī iedzīvotāju papildu uzkrājumiem.

Krustpunktā: Kā valdība iecerējusi realizēt "Rail Baltica" projektu?

"Rail Baltica" projektam nepieciešams restarts – uzreiz pēc jaunās valdības izveidošanas ar šādu paziņojumu nāca klajā uzņēmums "RB Rail", kas atbild par šo projektu. Premjers Andris Kulbergs, kurš savulaik parlamentā vadīja izmeklēšanas komisiju par "Rail Baltica", apņēmies vadīt projekta tālākās virzības modeļa izstrādi – šāds uzdevums noteikts arī valdības deklarācijā. Tur arī minēta nepieciešamība nodrošināt pietiekamu Eiropas Savienības finansējumu, lai projekts tiktu īstenots. Kā varētu izskatīties projekta tālākā virzība, kādi ir steidzami nepieciešamie lēmumi nākamajiem pieciem valdības darba mēnešiem? Krustpunktā skaidro un analizē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste, "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle, Ministru prezidenta ārštata konsultatīvais darbinieks juridiskajos jautājumos Krišs Lipšāns un Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētajs Mārtiņš Ķeņģis.

Ārvalstu studentu piesaistei tērē tūkstošus, kopējā summa nav zināma

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vētīja trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā, kā vienu no problēmām izgaismoja to, ka daudz ārvalstnieku iebrauc studiju nolūkos, bet viņu uzraudzība nav pietiekama. Kamēr daļa sabiedrības un arī politikas veidotāju lielu trešo valstu pilsoņu un arī studentu skaitu uztver kā drošības draudu, Latvijas valsts un pašas augstskolas turpina ieguldīt naudu studentu piesaistei no šīm valstīm.  Runājot par ārvalstnieku studijām Latvijas augstskolās, bieži uzsver to ekonomisko pienesumu, kas, pēc domnīcas "LaSER" aprēķiniem, esot pat 385 miljoni eiro. Taču studentu piesaiste nozīmē arī tēriņus. Piemēram, Daugavpils universitāte kādai Ķīnas aģentūrai maksājusi 1000 eiro par katru piesaistīto studentu, kas ir pat trešdaļa no gada studiju maksas. Latvijas Universitāte pērn kopumā šādām aģentūrām maksājusi vairāk nekā 13000 eiro, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte - vairāk nekā 15000 eiro, bet Rīgas Tehniskā universitāte šādai sadarbībai atvēlējusi pat vairāk nekā 360000 eiro.

Likuma izmaiņas ietekmēs kā pārdevējus, tā pircējus publiskajos iepirkumos

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, kas mainīsies publiskajos iepirkumos, kā arī pētām, kas notiek ar nekustamo īpašumu tirgū laikā, kad notikusi arī daļēja atgriešanās strādāt birojos.  Darbinieki atkal atgriežas birojos un pieprasījums pēc darba telpām pieaug. To saka nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji. Tajā pašā laikā vērojama  vēl cita tendence – koplietošanas biroju modelis sevi daļēji ir izsmēlis. Par izmaiņām biroju telpu pieprasījumā, prognozēm un to, kā ģeopolitika ietekmē arī biroju telpu tirgu, stāsta Sandra Dieziņa. -- Jau šonedēļ spēkā stājas izmaiņas publisko iepirkumu likumā. Par tām esam jau runājuši raidījumā un visticamāk, runāsim vēl un vēl, jo tie būtiski dažos aspektos maina to, kā strādāt gan tiem, kas lietas pērk, gan tiem, kas piedalās iepirkumos un ir “pārdevēju” pozīcijā. Viena no izmaiņām pašos pamatos – likuma mērķī, stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vadītāja Monta Drebniece seminārā par plānotajām izmaiņām.