Ekonomikas podkāsts

Drošība, ekonomika, migrācija un vēlēšanas: kas pasauli sagaida nākotnē

18 min · Gestern
Episode Drošība, ekonomika, migrācija un vēlēšanas: kas pasauli sagaida nākotnē Cover

Beschreibung

Ir pienākusi raidījuma (ne-)Diplomātiskās pusdienas pēdējā sērija, tāpēc vēlamies paskatīties uz to, kas vēl tikai nāks, ne atskatīties uz notikušo. Un nevis runāt par vienu notikumu, bet pievērsties lieliem blokiem – drošība, ekonomika, migrācija un vēlēšanas. Pasaule mūs nebrīdina par jauniem notikumiem un atgadījumiem, bet patiesībā liela daļa no tiem savā veidā jau kalendārā ir ierakstīti. Mēs zinām datumus, zinām dalībniekus, tikai vēl nezinām iznākumu.

Kommentare

0

Sei die erste Person, die kommentiert

Melde dich jetzt an und werde Teil der Ekonomikas podkāsts-Community!

Loslegen

2 Monate für 1 €

Dann 4,99 € / Monat · Jederzeit kündbar.

  • Podcasts nur bei Podimo
  • 20 Stunden Hörbücher / Monat
  • Alle kostenlosen Podcasts

Alle Folgen

500 Folgen

Episode Krustpunktā: Kāds Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums būtu pieņemams pašvaldībām? Cover

Krustpunktā: Kāds Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums būtu pieņemams pašvaldībām?

Andra Kulberga valdība apņēmusies izstrādāt jaunu ar vietvarām saskaņotu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Kādi varētu būt iespējamie risinājumi, kas būtu pieņemami pašvaldībām ar ļoti dažādām interesēm – par to diskusija Krustpunktā. Analizē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Ainārs Mežulis un Saeimas deputāts, bijušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Sazināmies ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu. Vietējo pašvaldību ienākumu bāze, šķiet, ir bijis jautājums, kas ir viens no visbiežāk pieminētajiem Latvijas Radio studijā ikreiz, kad runājam par vietvaru darbu. Par to ir sūdzējies praktiski ikviens un droši vien arī sūdzēsies turpmāk, jo naudas vienmēr ir par maz. Bet sūdzības daudzu gadu garumā par to, kā līdzekļi starp dažādām pašvaldībām tiek sadalīti, nešķiet bez pamata. Ne velti pēdējās valdības kā vienu no uzdevumiem ir minējušas tieši esošās pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas reformu. Tajā pašā laikā līdz konkrētam rezultātam tā arī nav nonākts. Varētu teikt, ka arī tāpēc, ka temats nav interesantākais vēlētājiem. Tomēr tas ir būtiski svarīgi. Jaunā valdība ir atkārtoti deklarējusi, ka tā beidzot esošo sistēmu reformēs. Ja reiz šīs apņemšanās ir tik liela, tad gribas saprast, ko tad mēs varētu sagaidīt tuvāko mēnešu laikā?

17. Juni 202654 min
Episode Latvijas Banka koriģē prognozes: inflācija augs straujāk, IKP izaugsme – lēnāka Cover

Latvijas Banka koriģē prognozes: inflācija augs straujāk, IKP izaugsme – lēnāka

Ģeopolitiskā spriedze un karš Tuvajos Austrumos turpina mest ēnu pār pasaules ekonomiku. Latvijas Banka jaunākajās Latvijas un eirozonas ekonomikas prognozēs secina, ka ekonomikas izaugsme eirozonā un Latvijā būs lēnāka, bet inflācija – nedaudz augstāka nekā iepriekš gaidīts. Vienlaikus centrālā banka uzsver, ka situācija nav salīdzināma ar 2022. gada enerģētikas krīzi, taču nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta.  Lai gan pēdējos mēnešos būtiski pieaugušas naftas cenas, dabasgāzes cenas joprojām ir vairākas reizes zemākas nekā 2022. gadā. Arī pārtikas cenu kāpums vairs nav tik straujš, tāpēc pašlaik nav pamata gaidīt tik lielu inflācijas lēcienu, kāds piedzīvots pirms četriem gadiem. Tā vērtē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Pēc viņa teiktā, lielākais izaicinājums šobrīd ir augstā ģeopolitiskā nenoteiktība. Tās dēļ arī Eiropas Centrālā banka lēmumus par procentu likmēm pieņem katrā sēdē atsevišķi, izvērtējot jaunākos ekonomikas datus un situācijas attīstību. Latvijas Banka prognozē, ka eirozonā inflācija tuvākajā laikā īslaicīgi pieaugs, bet vēlāk pakāpeniski atgriezīsies pie 2 % mērķa. Vienlaikus ekonomikas izaugsme būs lēnāka, nekā prognozēts iepriekš. Augstākās energoresursu cenas pagaidām vēl nav izraisījušas plašu cenu un algu kāpumu, jo uzņēmumi daļu izmaksu pieauguma sedz paši, nevis pilnībā pārceļ uz patērētājiem. Tomēr Mārtiņš Kazāks brīdina, ka riski joprojām ir augsti.

Gestern3 min
Episode Cik taisnīga un efektīva ir uzturlīdzekļu sistēma? Cover

Cik taisnīga un efektīva ir uzturlīdzekļu sistēma?

2026. gadā uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāds valstij sasniedzis jau 590 miljonus eiro. 2025. gadā valsts bērnu uzturēšanai vecāku vietā izmaksāja 56 miljonus eiro, taču no parādniekiem izdevās atgūt vien 17 milj. eiro. Kopumā uzturlīdzekļu parādnieku skaits sasniedz aptuveni 42 000, un katru desmito bērnu Latvijā viņa vecāka vietā uztur no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem. Cik efektīvi tiek īstenota uzturlīdzekļu parādu atgūšana un kādi risinājumi būtu nepieciešami situācijas uzlabošanai? Ģimenes studijā diskutē Valsts kontroles padomes loceklis, departamenta direktors Gatis Litvins, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas juriskonsulte Sintija Lavska un zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš.

Gestern52 min