Fono-Grāfs

Speciālizlaidums: olimpiskais Valentīns

Pēc ziemas brīvdienām “Fono-Grāfs” atgriežas ēterā ar raidījumu, kas veltīts  februāra aktualitātēm. Jau vairāk kā nedēļu mediju dienaskārtībā valda ziņas par Milānas Kortīnas Ziemas olimpiskajām spēlēm, aplūkojot ne tikai sportiskos sasniegumus, bet arī politiskos zemtekstus un dalībnieku privātās dzīves aizkulises. Šonedēļ tiek atzīmēti arī visu mīlētāju svētki, Valentīna diena. “Fono-Grāfā” līdzās Latvijas intelektuālās vēstures fantāzijām ik pa laikam esam pievērsušies gan mīlas, gan sporta norišu atspoguļojumam. Šoreiz eksperimentālā kārtā apvienosim šīs jomas vienā tematikā. Raidījumā pārdomāsim ziemas sporta disciplīnu pagātni un nākotni. Būs dzirdama reportāžas no vēsturiskajām vietām, kur dzima Latvijā populārā kamaniņu sporta tradīcijas. Ziemas olimpiskajām spēlēm ir vairāk nekā 100 gadus ilga vēsture un katrās spēlēs programmu papildina arvien jauni sporta veidi, kas izraisa skatītāju ziņkāri un izbrīnu. “Fono-Grāfa” komanda izmēģinās spēkus jaunās disciplīnas, kas varētu būt panākumiem bagātas Latvijas nākotnes atlētiem. Sporta veida popularitāti nereti izskaidro arī estētiskas kvalitātes un erotiskā pievilcība, tāpēc pārdomāsim esošās un potenciālās ziemas disciplīnas šādā skatījumā. Līdzdalību raidījumā ir apsolījis Morālais Kalnietis, kurš aktīvi seko olimpiādes norisēm, tāpēc izjautāsim viņu par sporta, mīlestības un morāles krustpunktiem. Raidījums top ar VKKF atbalstu.

Nepareizie Ziemassvētki

2025.gada pēdējais “Fono-Grāfa” raidījums ēterā izskanēs Otrajos Ziemassvētkos. Kā ierasts, šajā laikā apkoposim aizejošā gada spilgtākos notikumus un paliekošākos iespaidus. Mūsu komandai šis gads pagājis Latvijas padomju filozofijas izpētes zīmē, kas diezgan regulāri atspoguļojies arī raidījuma saturā. Tāpēc svētku laika noskaņās plānojam pievērsties tam, kādas jaunas svinību tradīcijas parādījās pēc okupācijas un kā šīm tradīcijām piemērojās Latvijā palikušie domātāji. Kā zināms, Padomju Savienībā kristīgo Ziemassvētku svinēšana tika uzskatīta par reliģisku tumsonību, tāpēc tie tika aizliegti un pamazām aizstāti ar vecgada pavadīšanu un jaunā gada gaidīšanu. Parādījās jauni personāži - Salatēvs un Jaunava Marija pārtapa par Sņeguročku. Tomēr pēc 1944. gada cilvēki slepenībā turpināja svētkus atzīmēt. Mūsu rīcībā ir nonācis Mildas Palēvičas rakstīts ielūgums filozofam Paulam Dālēm 1955. gada 23. decembrī atzīmēt filozofes 1925. gadā Sorbonnas universitātē iegūtā doktora grāda 30. gadskārtu. Visticamāk, šis notikums tika apvienots arī ar Ziemassvētku svinēšanu. Raidījumā mēģināsim noskaidrot, kā svētki tika svinēti tolaik padomju filozofu lokā - kas tika ēsts, dzerts un dāvināts. Iespējams, raidījumā parādīsies arī mūsu sen nedzirdētie konceptuālie personāži - Inspektors Patafons, kurš veiks savu izmeklēšanu par konspiratīvajām tradīcijām, un Morālais Kalnietis, kurš paudīs viedokli par kristīgo un padomju vērtību sadursmi. Rīkosim tradicionālo “Fono-Grāfa” eglīti ar dāvanām, dzejoļiem un atbilstošiem atribūtiem. Raidījums top ar VKKF atbalstu.

Janeka plūstošais epallēlisms

Raidījuma “Fono-grāfs” veidotāji šoreiz pievērsīsies kādai ekscentriskai Latvijā radītai teorijai. Tās tēvs ir Aleksandrs Miķelis Janeks (1891-1970) - viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta sākuma Latvijas ķīmiķiem. Paralēli pedagoģiskam un zinātniskam darbam viņš pievērsās arī filozofiskām pārdomām radot savu metafizisko sistēmu. Īsumā, epallēlisms paredz, ka īstenībā nepastāv, piemēram, elektroni vai atomi, jo tie uzrādās kā tikai laiciskā secīgumā radušies veidojumi. Savukārt materiālās lietas viņš dēvē par kondensācijām. Tādējādi Janeka izprastā realitāte ir nepārtraukta plūsma - priekšstats, kas ir aizgūts no Bergsona. Vietējie domātāji, lai arī atzinīgi uzņem viņa idejas, tomēr ir samulsuši, ka nepastāv nekas stabils un negrozīgs. Janeka zinātniskā darbība starpakara laikos bieži aizved arī uz Vāciju un Franciju. Viņu īpaši interesē Francijas kultūras dzīve. Tāpēc, ņemot vērā, ka šogad plaši visā pasaulē notika Delēza 100 gadu atzīmēšana, tad viens no raidījuma veidotāju jautājumiem būs par to, cik lielā mērā Janeka sistēmu var skatīt kā delēzisma patieso sākuma punktu? Reizē raidījumā pievērsīsimies arī Janeka galveno ideju un dzīves izklāstam. Vada: Andrejs Balodis, Andris Hiršs, Ainārs Kamoliņš. Raidījums top ar VKKF atbalstu.

Virtuves filozofija

Iestājoties tumšākiem vakariem, nemīlīgam laikam un ziemas salam, saviesīgā dzīve aizvien sāk noritēt iekštelpās. Mūsu reģionā vieta, kur pārrunāt būtiskus jautājumus, brīvi paust dažādus uzskatus un ļauties kaislībām, tradicionāli ir bijusi virtuve. Par “virtuves filozofiju” var nievājoši dēvēt pārdomas un sarunas, kas tiek risinātas privāti un nereti notiek kopā ar grādīgu dzērienu lietošanu. Imanuels Kants, visticamāk, šādu domāšanu neatzītu par brīvu, jo ķēķa sarunas nemēdz iznest publiskai apspriedei. Tomēr iespējams “virtuves filozofijai” ir svarīga loma padomju laiku intelektuālajā kultūrā un tā savā veidā iemieso nepakļaušanās varai paveidu, tātad brīvības izpausmi. Par ko nevar runāt uz ielas un darbā, to var pārspriest virtuvē. Raidījumā apskatīsim versijas par “virtuves filozofijas” izcelsmi, galvenajiem tematiem un lokālajām izpausmēm. Padomju mantojums ir klātesošs mūsu ikdienā, bieži vien formās, ko nemaz nepamanām. Tāpēc pārdomāsim, vai “virtuves filozofijai” ir vieta arī mūsdienu dzīvespasaulē un vai jaunā paaudze var apgūt šo kultūrspecifisko komunikācijas spēli. Raidījums top ar VKKF atbalstu.

Kā pāraudzināt filozofu?

Novembra sākumā raidījuma dalībnieki piedalījās performatīvā diskusijā Stūra mājā, kurā tika dramatizēti ievērojamo latviešu domātāju Paula Dāles (1889-1968) un Mildas Palēvičas (1889-1972) padomju laikā sarakstītās grēksūdzes (ar Nacionālā teātra aktieru D. Kažociņas un K. Reijera dalību). Mēs iedzīvinājām latviešu filozofu tekstus un rekonstruējām diskusijas, kas noteica Dāles un Palevičas akadēmisko nākotni. Performance tika ierakstīta audio failā, kura fragmentus atskaņosim raidījumā. Padomju laika grēksūdžu viens no uzdevumiem bija likt filozofiem kritiski pārdomāt savas iepriekšējās filozofiskās pozīcijas. Paškritikas nolūks bija ne tikai atzīt pieļautās kļūdas, bet arī iekļauties jaunajā padomju akadēmiskajā filozofijā. Savukārt komisijas locekļiem pēc grēksūdžu noklausīšanās bija jāpieņem ļoti sarežģīti lēmumi: ne tikai atpazīt, vai domātāji ir pareizi sapratuši jauno padomju filozofiju, bet arī - vai viņi tai patiesi tic? Raidījumā mēs pievērsīsimies šiem jautājumiem un mēģināsim noteikt kritērijus, kas ļautu izvērtēt - vai filozofs ir pārraudzināts un vai tas vispār ir iespējams? Raidījums ir tapis ar VKKF atbalstu un FLPP projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)”, projekta numurs lzp-2024/1-0650, finansējumu. Raidījumu vada Andrejs Balodis, Andris Hiršs, Ainārs Kamoliņš.