Grāmatu stāsti

Apgāds "Neputns" regulāri iepriecina ar jauniem dzejoļu krājumiem, kas veido šī brīža latviešu dzejas ainu. Šodien, piemēram, notiks Annas Auziņas jau piektā dzejas krājuma "Kāpostu zupa" atvēršanas svētki, bet Liegas Piešiņas veidotajā ierakstā būs stāsts par kādu nesen iznākušu "Neputna" dzejas krājumu, kura autors ir Ivars Šteinbergs. Ar viņu tad arī tiekamies plašākā sarunā.

Šī gada Latvijas literatūras gada balvas tulkotās literatūras nominantu sarakstā bija Daces Meieres veikums: Danutes Kalinauskaites romāna "Baltie pret melnajiem" tulkojums, kas iznāca Jāņa Rozes apgādā.  Vienas dzimtas, bet patiesībā visas Lietuvas stāsts gadsimta garumā, no 19. gadsimta līdz mūsdienām, cauri varoņu likteņiem un vēsturiskām kataklizmām. Ļoti blīvs, mutuļojošs stāstījums, uzrakstīts precīzā un vienlaikus ļoti dzīvā valodā. Un to pašu var teikt par Daces Meieres tulkojumu. Autore bija atbraukusi uz Latviju un tad arī tapa šī Liegas Piešiņas saruna, kurā dzirdēsit rakstnieci Danuti Kalinauskaiti un tulkotāju Daci Meieri. Grāmatā tiek runāts par smagiem laikiem, kuriem arī smaga pēcgarša. Kādēļ autoresprāt tagad vajag pētīt šīs vēstures lappuses?

Nesen pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas, tūlīt gaidāma vasara – ko šajā laikā lasīt? Kas palicis balvu neievērots? Ar saviem ieteikumiem un refleksiju par šobrīd aktuālajām parādībām literatūras ainavā raidījumā dalās rakstnieks, viens no balvas žūrijas locekļiem Vilis Kasims, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors Andrejs Vīksna un dzejniece, žurnāla “Strāva” redaktore Elvīra Bloma. Sarunu vada Henriks Eliass Zēgners. Henriks Eliass Zēgners: Lūdzu studijas viesiem pēc trim ieteikumiem grāmatām, ko lasīt šajā vasarā! Vilis Kasims: Man laikam ir galvenā doma par to, kurš no mums pirmais ieteiks Svena Kuzmina “Brīvībeni” no pagājušā gada grāmatām. No pagājušā gada ražas tas ir drošākais ieteikums. Nav tā, ka patiks pilnīgi visiem, bet vasarai, man šķiet, ļoti labi piemērota lasāmviela. Cerams, biežāk tiks pieminēta arī Mika Koljera grāmata “Stārks”, kas arī iznāca pagājušgad. Tas ir ļoti atmosfērisks ceļojums gadsimtus senākā Latvijas pagātnē, muižas dzīvē, ar humoru, kas Mikam raksturīgs, bet arī tiešām interesanti savīts stāstījums sižetiskā ziņā. Vēl viens variants, kas ienāca prātā - Pētera Sautera “Neliec mani mierā”, kas varbūt nav klasiska vasaras lasāmviela. Tur ir daudz dzeršanas, daudz seksa, daudz visa kā, bet domāju, ka, ja vasaras lasāmviela ir tāda, kas neliekas kā darbs, tad šī būs tieši laikā. Andrejs Vīksna: Gribētos jautāt - kas ir klasiska vasaras lasāmviela? Es arī par to domāju, domāju, domāju, bet tad pie mums šodien birojā parakstīt līgumu ienāca tulkotāja Māra Poļakova, kura teica, ka pavisam drīz, vēl maijā, “Latvijas medijos” iznāks jaunā ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabuško grāmata, kuru vēl neesmu lasījis, bet domāju, ka to jau varu ieteikt, jo Māras tulkojumiem var uzticēties un Zabuško ir jau pazīstama ar divām citām grāmatām, kas latviski jau iznākušas. Māra brīdināja, ka šajā grāmatā pirmais teikums sākoties pirmajā lapā un beidzoties trešajā lapā. Domāju, ka vasaras grāmatām ir jābūt mazliet piņķerīgām un sarežģītām, tā kā tas ir ļoti atbilstoši. Otra varbūt izklausīsies pēc reklāmas, bet es patiesi ticu, ka Elizabetes Lukšo-Ražinskas stāstu krājums “Netīro matu diena” ir pelnījis būt vasaras lasāmo grāmatu sarakstā, jo tas ir šķietami viegls un vasarīgs, un plāns, bet, ja to lasa lēni, tas atstāj pamatīgus nospiedumus. Trešais, lai būtu ne tikai proza, es ieteiktu Katrīnas Rudzītes dzejas krājumu “Dažas piezīmes par ķermeni”, kas ir ass un dusmīgs dzejas tekstu krājums. Mums trūkst asu un dusmīgu tekstu, tāpēc tas ir jālasa. Elvīra Bloma: Izskanēja ļoti daudz prozas, tāpēc man, protams, gribētos uzsvērt, ka pēdējā laikā ir iznākušas vairākas tiešām spēcīgas dzejas grāmatas, kurām būtu vērts pievērst uzmanību. Līvas Martas Rozes “Struktūra” un Sintijas Sudmales “Uz manas mēles” pilnīgi noteikti ir uzmanības vērtas. Kā trešo gribēju minēt Katrīnas Rudzītes grāmatu. No daudziem cilvēkiem esmu dzirdējusi, ka viņi to izlasījuši vienā piegājienā, vienā vakarā. Es tieši tāpat, kas īstenībā nenotiek bieži, jo dzeju es parasti lasu ļoti lēni. Kā trešo nosaukšu grāmatu, ko pati mēģinu dabūt, lai izlasītu, jo grāmatnīcā tā bija ļoti dārga - Dena Dimiņa tulkotā “Nemiera grāmata”. Es ļoti uzticos Dena gaumei, un es zinu, ka tas noteikti ir kaut kas lasīšanas vērts.

Jāņa Zālīša grāmata ""Pasaule uz spārna" jeb grāmatu draugs Helmārs Rudzītis" atklāj leģendu par jaunatklājēja drosmi un uzņēmību, apbrīnojamām darba spējām, veiksmes vainagotu talantu un ārēji žilbinošu vērienu. Par grāmatu sarunājāmies ar literatūrzinātnieci Ingūnu Dauksti-Silasproģi. Nepieminot izdevēju Helmāru Rudzīti (1903–2001), nevar uzrakstīt ne latviešu uzņēmējdarbības vēsturi, ne arī grāmatniecības vēsturi. Rudzītim piemita ne vien tas, ko sauc par biznesa ķērienu, bet arī laba nojauta un tālredzība apvienojumā ar izpratni par literatūras, mūzikas un kultūras vērtībām. Būdams cilvēks ar uzņēmēja talantu un izcilām zināšanām, spilgta personība, Rudzītis visa mūža garumā baudīja cilvēku cieņu un atzinību. 2026. gadā apritēs 100 gadi kopš Helmārs Rudzītis Rīgā nodibināja apgādu "Grāmatu Draugs", kas strauji un nozīmīgi izmainīja grāmatniecības procesu un grāmatu tirgu neatkarīgās Latvijas sākuma gados.

Grāmatu sērijā "Es esmu" ir iznākusi jauna grāmata, kas veltīta dzejniekam, prozaiķim, žurnālistam un politiķim Kārlim Skalbem.  Svena Kuzmina grāmata "Skaistums un nemiers" izstāsta savu literāro stāstu par latviešu rakstnieku Kārli Skalbi, bet šoreiz par Kārlim Skalbem veltīto monogrāfiju "Pēclaiks" Liega Piešiņa risina sarunu ar literatūrzinātnieci, kritiķi un skolotāju Litu Silovu, aizsākot to par dabu un dzeju. Projekts "Es esmu…" iesākās 2018. gadā. Sērijā iecerēti 26 jauni darbi – 13 romāni un 13 monogrāfijas par latviešu literatūras klasiķiem. Tas ir sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" turpinājums, arvien aktivizējot sociālo atmiņu, vēstures apzināšanu, tās izpēti un izpratni, fokusējoties uz personības būtību, individuālajām izvēlēm, intelektuāļa atbildību. Projekta idejas autore ir rakstniece un mākslas vēsturniece Gundega Repše.